Šanhajas mīlulīte. Veihueja

“Mani sauc Ni Ke, bet visi draugi dēvē mani par Koko - par godu slavenai francūzietei Koko Šanelei, kura nodzīvoja līdz deviņdesmit gadu veumam un ir mans elks uzreiz pēc Henrija Millera. Katru dienu, no rīta atverot acis, es domāju, ko varētu izdarīt, lai liktu apkārtējiem sevi manīt. Vēlme reiz nolīt pār pilsētu kā krāšņam ugunspuķēm ir kļuvusi par manas dzīves mērķi, par manas dzīves jēgu.”

Kādu iedomājamies Ķīnas jauno paaudzi? Kāda ir Šanhaja šodien? Vai šie pretmeti; Austrumi un Rietumi, iekāre un mīlestība, dabiskai un viltotais vai ir tik atšķirīgi šajās kultūrās? Romāna galvenā varone Ni Ke, daudzsološa un hedonisko romānu rakstniece, izsmalcināta, bezbēdīga un uz Rietumiem orientēta, iepazīstina un parāda šo Šanhajas spozmi un arī tumšo pusi. Lasīšanu, bez šaubām, padara  teresantu arī fakts, ka Ķīnas  valdība cenzēja šo grāmatu, likdama sadedzināt 40 tūkstošus eksemplāru.