Zivju gārņa sauciens. Katarīna Hāgena

Katarīnas Hāgenas darbs “Zivju gārņa sauciens” sākumā ielasās lēni, personāžus iepazīt ir grūti, jo viss norisinās Elenas prātā – kādā bezmiega naktī. Visu interesantu dara fakts, ka viņas profesija ir … miega pētniece. Tātad, neviens labāk par pašu Elenu nezina labākas zāles pret bezmiegu. Taču šī nakts ir īpaša – klausīdamies tās skaņās, viņa iepeld atmiņu dzīlēs un gluži kā grāmatu lasa savu dzīvi.

Par savu pirmo mīlestību, negaidīto grūtniecību, senu draugu, kas dzīvi pavada klusēdams, notikumiem, kas joprojām palikuši neatbildēti. Un paralēli risinās vēl viens stāsts – no citas sievietes, Martes skatpunkta. Viņas dēls aizgājis no majām un māti neliek mieru neatbildētais jautājums, kas pamudinājis viņu uz šo soli. Viņa uzskata, ka vainīga ir Elena un mēģina pietuvoties sievietei, lai beidzot iegūtu sen kāroto atbildi. Lai arī grāmatas stāstījums nerisinās lineārā laikā, abu sieviešu likteņi savijas kopā aizvien ciešāk un patiesība beigas nāk ar kriminālromāna cienīgu atrisinājumu. Šī ir grāmata – pārsteigums, kad tiekot līdz apmēram pusei, no vienmērīga plūduma ierauj virpulī, kas no lasīšanas ļauj atrauties tikai ar grūtībām.