XY. Sandro Veronēzi

Izlasot šo grāmatu, jūs, vai nu iegrimsiet filozofiskās pārdomās, vai arī aizlidināsiet to istabas tālākajā stūrī. Pēc 388 lapaspusēm nebūsiet pietuvojušies mistērijas izkaidrojumam ne soli tuvāk, kā pats grāmatas autors. Jutīsieties gluži kā bērns, kam deguna priekšā aicirtušās konfekšu veikala durvis. Varbūt pat gribēsiet izaicināt Sandro Veronēzī uz vārdisku dueli, lai uzdotu vienu vienīgu jautājumu: “Kāpēc?”. Grāmatu XY nav viegli pieskaitīt konkrētam žanram – tas nav ne detektīvs, ne arī fantāzijas darbs, par klasisku romānu arī to negribas dēvēt. Tuvākais apzīmējums varētu būt – filozofisks trilleris dienasgrāmatas formā. Ir tā, ka sākot lasīt grāmatu, jūs sagaidāt vienu, bet rezultātā saņemat pavisam ko citu. Trilleris tas solas būt dēļ galvenā pavediena – pavisam nelielā Itālijas ciematiņā Sandžūdā (nemeklējiet kartē, tas ir izdomāts) notiek šausminoša masu slepkavība, kuras vienīgie liecinieki ir zirgs un asinsarkanā ledū sasalis koks. Protams, ka ekspektācijas saka priekšā, ka galvenajiem stāsta varoņiem būs tiešs sakars ar notikumiem, tiks sķetināti nozieguma pavedieni un galu galā tiks atbildēts uz jautājumu, kāpēc šāda nežēlība. Ha, nekā! Veronēzi neko uz paplātes mums nepienes. Tā vietā, mētā mūs divu tēlu prātos – ciemata priestera Ermētes un psiholoģes Džovannas, ļaujot mūs iedomātas dienasgrāmatas formā sekot abu dzīvēm.