Vongezers. Jana Vagnere

Pēdējo gadu lasītā aizraujošākā grāmata. Laiks pazuda un stundas  izkūpēja un nekādas pasaules kataklizmas nespēja atraut no šīs grāmatas. Vien tas, ka grāmata ir uzrakstīta 2011 gadā un ar pirmajām lapaspusēm tu saprati, kā viena cilvēka fantāzija varēja paredzēt  šo Covid-19 ārprātu 2019 gadā. Man, tiešām, to lasot zosāda uzmetās.  Tur aprakstīta līdzīga situācija, bet fantastikas stilā. Grāmatas galvenā varone Anna kopā ar vīru un dēlu dzīvo privātmājā kādā no Piemaskavas ciematiem. Ziņām par jauno slimību, pret kuru nav zāļu, viņa pat īsti nepievērš uzmanību. Sākumā arī fakts, ka epidēmijas dēļ vairs nav jābrauc uz Maskavu, uz darbu, ģimeni tīri vai iepriecina, viņi izbauda neplānotās brīvdienas. Bet tad pārtrūkst telefona sakari, apklust televīzija un radio, Annas ģimene un vīratēvs (kas ir dzīves rudīts cilvēks) saprot, ka kaut kas ir jādara.  Un sākas  šis neprātīgais skrējiens no nekad agrāk nepieredzētās gripas epidēmijas, kas savā ceļā nopļauj it visu, kam tiek klāt.