Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata. Marģers Zariņš

Postāža ar nospiķotu jaunu zaķi, veselīga un garšīga uzrikte

Ņemi smalki nospiķētu zaķi, comblā garāniski un saķermē trijos līdz četros gabalos, bez tam vēl rāmītu gaili vai kādas labi papūdētas irbītes, jauna teļa mīkstumus, visus iztīrītus un sīkās daivās sakapātus. Met gabalu sviesta kastrolī, lai staipans un rusls paliek, liec klāt tos zaķa gabalus un visas tās citas lietas, ko par postāžu gribi savārīt. Uzvādē labi klāru gaļas zupi, liec vērpsnē, lai uzcilst, piemet smalki sagrieztas dārza lietas: Savojas kāpostus, selerijas un skostiņas jeb spinačus; pēc tam salej mazos sudraba žeiros, lai atdziest. Visu to gastažu pasniedz galdā aukstu.

Šī nu būtu tā grāmatu par kuru varētu teikt, ka Marģeris Zariņš lieliski izklaidējās, rakstīdams šo romānu, un arī mums lasītājiem ir vēlējis  neskumt un iesaistīties rotaļā, kur rakstītais  var būt arī vienkārši spēle. Viņš pārsteidz ar savu savdabīgo humoru un spēju paskatīties uz lietām pavisam no citas puses. Galvenais romāna varonis un vēstītājs ir Kristofers Mārlovs, kurš ierodas pie Jāņa Vridriķa Trampedaha, lai iegūtu un vēlreiz pārstrādātu Trampedaha jau pārlaboto un papildināto pavārgrāmatu, kura savā laikā nav izraisījusi tādu interese, kādu tā, pēc Trampedaha domām, ir pelnījusi. Trampedaha prātā rodas pārliecība, ka Kristofers Mārlovs ir nelabais vai vismaz tā kalps, kurš ieradies viņu kārdināt un izkrāpt viņa mūža lieliskāko darbu. Lielais senvārdu apjoms un, lasot rodas šaubas,vai tie vispār ir senvārdi vai autora darinājums, reizē ievilka un baidīja, bet romāna sižets jau no pirmajām lappusēm liecināja par lieliem jokiem.