Viena diena. Deivids Nikolss

“Visvairāk kaitina tas, ka Emma pat it kā priecājas par savu neatkarību no Dekstera. Viņš jutās kā dabūjis pļauku, it kā Emmas gandarījums būtu iemests viņam sejā. “Dekster, tu nevari gaidīt, ka cilvēki pielāgos savu dzīvi tev,” Emma ir paziņojusi ļaunā priekā, un nu abi atkal ir sastrīdējušies - tikai tāpēc, ka Emma neieradīsies televīzijas studijā, lai noskatītos Dekstera šova tiešraidi.”

Vai iespējama draudzība starp vīrieti un sievieti, vai arī tās pamatā ir mīlestība, abiem saprotot, ka tas, ko tu meklē ir tev blakus un viss pārejais ir tik neīsts un nenozīmīgs, bet jāpaiet laikam divdesmit gadu garumā, lai to saprastu? Šoreiz paraugāmies no vīrieša skatpunkta, šī stāsta autora Deivida Nikolsa. Emma - neatkarīga, daudz lasījusi, apveltīta ar asu prātu, klusībā romantiķe, tā viņu raksturo autors. Deksters, bailīgs ar noslieci uz pašnoniecinājumu, frustāciju, greizsirdīgs, pieņēmis kā pašsaprotamu, ka Emma vajadzības gadījumā būs vienmēr blakus, ka uz viņu var paļauties katrā laikā gluži kā uz glābšanas dienestu. Tā viņu dzīve tiek šķetināta, mudžināta un atraisīta. Autors liek saprast, ka draudzība, mīlestība tas ir viens veselums, racionāls skaidrojums tam, kas notiek starp vīrieti un sievieti.