Vēstījumi par sargāšanu. Eriks Fosness Hansens

“Dzīve ir putns. Pulksten četros temperatūra bija divpadsmit grādu. Jau stundu pirms saullēkta koku lapotnēs gar tīrumu malām sāka dziedāt putni, no sākuma gaisā piesardzīgi nopilēja pa skaņu lāsei, tad dziesma uzviļņoja brīvi. Gaisma kāpa, skanot dzīvības plīvuraini vieglajai mūzikai, liekot priekšmetiem pārklāties ar tādu kā baltu plēvīti. Lapas un zāle mirdzēja. “

Šīs grāmatas lasīšanai ir nepieciešams īpašs gara stāvokli. Neko nesapratīsi un meizlasīsi tā garāmskrejot, bez laika, bez noskaņas. Ir vajadzīgs miers un griba izzināt un sajust. Autors ir radījis intelektuālu  stāstu kopu, kas pieskaras viens otram, paužot ideju kā cilvēku dzīves satuvina un maina nejaušības, liktenis. Kā grāmatas anotācijā ir teikts: - Grāmata ir dārgumu ladīte, kas pilna ar lieliem un maziem stāstiem, kuri paši par sevi ir tik aizraujoši un valdzinoši, ka gandrīz ir žēl tos pārstāstīt, Bet, lai cik dažādi tie būtu, tos vieno poetiskie vadmotīvi un galvenais apjausma par jēgu, kas sargā eksistenci no iznīcības. Jēga nav loģiska, sargāšana nav paredzama, bet tās klātbūtne grāmatā ir radniecīga mistiķu neizsakāmajiem dievišķās gaismas pārdzīvojumiem.