Trauksmainie. Linna Ullmanna

“Ja vēlamies būt godbijīgi, var sacīt, ka es atradu mājas, bet, ja vēlamies būt aušīgi, var runāt par mīlestību no pirmā skatiena, viņš ir teicis. Šis stāsts par mājām un mīlestību mani ir pavadījis visu mūžu. Viņš ierādās un padarīja šo vietu par savējo. Bet ikreiz, kad bija jāpaskaidro, kāpēc, vārdi aptrūkās, un viņš pabeidza: Ja vēlamies būt godbijīgi, var sacīt, ka es atradu mājas, bet, ja vēlamies būt aušīgi, var runāt par mīlestību no pirmā skatiena.”

Vai ir iespējams kādu iepazīt tik labi, lai izprastu? Vai to vispār vajag? Un kā šāda iepazīšana varētu notikt?  Zviedru režisora Ingmara Bergmana un aktrises Līvas Ulmanes meitas izstāstīts stāsts. Stāsts par savām mājām Fores salā, par savām attiecībām ar tēvu, kas bijis ar saviem untumiem, savu kārtību un priekštatiem, vēlmēm, kā daudzām norisēm jānotiek. Stāstā atvēlot tēvam noteicošo pavedienu, bet neaizmirstot arī pārejos. Rūpīgi pierakstītas pēdējo gadu sarunas ar tēvu un pēc atmiņas citētas sarunas no bērnības. Sarunas ar mammu. Atmiņas par mammu.Tikšanās ar brāļiem un māsām. Stāsts, kas rada absolūtas atklātības iespaidu, to izstāstot caur savas būtības prizmu, bez sentimenta un banalitātes.