T.Fucktors. Viks

“Ir Ziemassvētku vakars, un Melleņu Lācis dodas pie saviem puikām (Filipiņš zvanīja jau pusdivos dienā, - tā Mammuks teica, kad Melleņu Lācis pārradās mājās no darīšanām centrā). Ceļš ved cauri gandrīz visai Rīgai, no Imantas līdz Gaisa tiltam, ar pārsēšanos no viena transportlīdzekļa citā. Ir pietiekami daudz laika domāt, atcerēties, un Melleņu Lācis to dara, dara, šķiet ka pēdējā laikā tas ir galvenais, ar ko viņš nodarbojas, - domā, atceras, domā, atceras… Domā.”

Autobiogrāfija - reāli cilvēki, reāli fakti, reāli notikumi. Šoreiz Viks (Viktors Kalniņš), vai kā viņš sevi grāmata sauc Melleņu Lācis, Boss. Vika stāsts, kas balstīts uz viņa personīgajiem pārdzīvojumiem astoņdesmito gadu pirmajā pusē. Tas bija sarežģīts periods Vika dzīvē, nedienas ar daudzus gadus izdevniecībā mocīto un cenzēto dzejoļu krājumu Elektroniskais pagāns, mēģinājumu apspēlēt čeku, sievas slimība, šķiršanos un  cīņu par dēlu. Caur fotogrāfijām, kas tiek skatītas ar mammu, iepazīstamies ar Vika bērnību un to Rīgas daļu, kur tā ir pagājusi, ar tuviem un mīļiem cilvēkiem. radiem. Stāstā iepīti atsevišķi dokumenti, protokolāri pieraksti no sēdēm, kas labi parāda tā laika sistēmu, kas tāpat kā Vikam, rada neizpratni, un kur loģikai nav vietas. Tāda nu ir tā dzīve, galvenais, lai nesalauž, lai neiznīcina to labo, ticību un spēku.