Te bija Brita Marija. Frēderiks Bakmanis

“Tur ir stadions, kas nedarbojas, skola, kas nedarbojas, ķīmiskā tīrītava, kas nedarbojas, dzērienu bode, kas nedarbojas, veselības centrs, kas nedarbojas, un pārtikas veikals, kas nedarbojas, un tirdzniecības centrs, kas nedarbojas, un šoseja, pa kuru var doties abos virzienos.”

Ko šajā bēdu ielejā darīt Britai Marijai sevišķi, ja pašas dzīvi varētu rakstorot tieši ar šiem vārdiem. Bet Brita Marija ir apbrīnojama. Viņa nonāk Borgā un nemūk no turienes. Vienīgā darba vieta šajā vietā ir atpūtas centrs, kas īstenībā neeksistē. Uzraudze tāds ir viņas jaunais amats. Un centrā viņa dara to, ko māk, un to, ko darīja visu savu mūžu. Viņa berž izlietnes, mazgā grīdas, tīra flīzes. Viņa dara visu, lai telpas, kur viņa ienāk, attīrītu un iztīrītu. Šajā bezcerīgumā atrast jaunas dzīves sākumu spēj tikai Brita Marija, jo viņa visu mūžu ir gaidījusi, lai beidzot sāktu dzīvot pa īstam, un par to, ka futbols un picērijas ir pēdējais, pie kā cilvēki turas pat dziļākajā izmisumā. Labs humors, kas ļauj pasmieties par zviedru tipiskajām īpašībām - izvairīšanās no konfliktiem, nespēju atzīt sociālo nevienlīdzību un bezcerīgo stūrgalvību.