Smilšu graudi. Mārtins Baklijs

Šī grāmata jau sen bija nonākusi manā grāmatu plauktā. Esmu sapratusi, ka lasīt ceļojuma grāmatas, šim mirklim ir jānobriest un tam nepieciešams īpašs garastāvoklis. Tā nu bija arī šoreiz. Jūtama pavasara dvesma un nevilšus sāc domāt par atvaļinājumu, par kaut ko jaunu un nebijušu savos ceļojumos. Šeit nu būs tas, ko daudzi savos ceļojuma plānos nebūs ietveruši - tuksnesis. Dosimies līdz M. Bakslijam uz skarbo, brīžam nepieejamo , bet daudzveidīgo tuksneša vidi un tajos valdošos izdzīvošanas likumus, sastapsim tuksneša “ieziemiešus”. Viņa ceļojums noritējis trijos lielos posmos – katrs ilga apmēram sešus mēnešus –, šajā laikā autors pabijis dažādos pasaules dižākā tuksneša Sahāras nostūros, Namībijas plašumos Āfrikas dienvidos, šķērsojis Dienvidamerikas skarbos klajumus Čīlē un Peru. M. Baklijs nokāpis mežonīgajā, grūti pieejamajā tuksnesī Sjerramadres Okidentes kalnos Meksikas ziemeļrietumos, uzkāpis Pinakates kalnā, kura Mēness ainavām ļoti līdzīgajā apkaimē savulaik trenējušies amerikāņu astronauti, iegriezies arī pasaulē populārākajos tūrisma tuksnešos Ņūmeksikā un Kolorādo un Austrālijas vidienē. Daudz interesantu atgadījumu viņš piedzīvojis, apceļojot tuksnešus Āzijas vidienē.