Smaržu noslēpums. Kristina Kaboni

“Arī šobrīd izskatās, ka Lučija kaut ko meklē. Taču kārtīgajā rokrakstā nav izlasāmi padomi, kas varētu palīdzēt mazmeitai izskaidrot, ka smarža nav nekas tāds, ko cilvēks izvēlas.”

Īvs Senlorāns esot teicis, ka smarža ir elpas māsa! Tad nu ieelposim un izsmaržosim šo grāmata. Ja nu kādam saistībā  ar šo, nāk prātā Patrika Zīskinda Parfīms, tad nu jāsaka, ka paralēlas vilkt nevajadzētu. Pilnīgi piekrītu grāmatas anotācijā teiktajam: romāns salds kā medus un reibinošs kā jasmīns. Man grāmatā vislabāk patika atsevišķu smaržvielu poētiski apraksti katras nodaļas sākumā, kas liek saprast arī to, ka Kristina Kaboni ir daudz lasījusi speciālo literatūru. Romāns viegls, gaistošs un arī, bez šaubām, kaut nedaudz, bet tomēr ceļ vispārējo smaržu izglītības līmeni. Elenai Rosīni piemīt īpašs talants. Sajūtot parfīma dvesmu, viņa pavisam viegli spēj noteikt tā sastāvdaļas. Rosīni dzimtas sievietes jau daudzās paaudzēs ir parfimēres, kas prot sajust aromātu vissmalkākās nianses un piemeklēt ikvienam visatbilstošāko smaržu salikumu. Lai arī vecāmāte Elenu jau kopš bērnības ir apmācījusi parfimēres amatā, viņa smaržu vilinājumam ir ilgi pretojusies. Pēc nejaukas šķiršanās no drauga Elena, draudzenes Monikas pierunāta, pamet dzimto Florenci un pārceļas uz Parīzi, lai atdzimtu jaunai dzīvei un sāktu darbu vissmalkākajā parfimērijas veikalā, kur smaržas tiek ne tikai pārdotas, bet arī radītas.