Satikšanās ar dēlu. Žanīna Buasāra

“Viņa dzīvība bija elpa. Seja likās kā no vaska veidota, es tajā veltīgi meklēju kaut ko siltu vai gaišu: bedrē cēlās milzīgs vilnis, es vairs nespēju izturēt šausmas un sāpes. Es skrēju atpakaļ, es atgriezos pie bērna ar skaidru balsi, pie zēna, kas cieši turējās man pie rokas un nesa spainīti ar gliemežvākiem.”

Ir parasta dzīves diena un dzīve visumā ir laimīga: vīrs un divi bērni - pacietīgi veidota maiguma un mīlestības celtne. Zvana telefons un bezpersoniska balss: Jūsu dēls ir slimnīcā…. Un sākas mātes mīlestības pilna cīņa, vēloties palīdzēt dēlam atgriezties dzīvē, satikt viņu no jauna.