Sapnis par Ngongu. Lennarts Hagerfošs

“Mēs bijām grupa cilvēku, kas ieņem jaunu kontinentu, tapāt kā bērns, kas iebrāžas tikko atvērtā izpriecu parkā. Pagātne bija dīvaini nenozīmīga, un nākotne mums pretī ar katru sekundi jo vairāk. Viss atradās mūsu pašu rokās. Mums nebija ne jausmas, vai mūsu atbildība ir nepārredzami liela vai arī tā sniedzās tikai līdz mūsu pašu labsajūtai.”

Šī grāmata varētu būt sevišķi interesanta tiem, kas lasījuši Mias Kankimeki “Sievietes, par kurām domāju naktīs”. Tur mēs iepazināmies ar reālu personu  Karenu  Bliksenu. Viņai bija ferma Āfrikā, Ngonga kalna pakājē. Tā piederēja arī baronam Brūram fon Bliksenam-Finekem. Pēc saderināšanās viņš devās uz Āfriku pirmais un 1913. gadā nopirka to sev un līgavai. “Sapnis par Ngongu” ataino dzīvi, kādu Bliksenu laulātais pāris dzīvoja vecajā angļu kroņa kolonijā - kopā un atsevišķi, viens ar otru un ar citiem. Ar Brūru kā stāstītāju Lennarts Hagerfoљs apraksta cilvēku, kas nespēja tikt līdzi Karenas aristokrātiskajam intelektam, bet kas atrada sevi Āfrikas mežonīgajā dabā un neskaitāmu sieviešu apskāvienos. Ne tikai šis pāris, bet visa noslēgtā augstdzimušo balto ļaužu pasaulīte mudina aizdomāties par Āfrikas īpatno vietu rietumu cilvēka apziņā. Hagerfoša romāna iecere izraudzīties par stāstītāju reālu vēsturisku personu - baronu Brūru fon Bliksenu-Fineki (1886-1946)  ir vienlaikus riskanta un vilinoša. Lasot šo grāmatu, nepamet sajūta, ka tas ir dokumentāls vēstījums, bet jāatceras, ka tas ir tomēr izdomāts stāsts.