Saldējuma pārdevējs. Katri Lipsone
„Māte un tēvs uzskatīja, ka jaunībai sānu ceļi piederas… Vecāki ne pēc kā neilgojas tik stipri kā pēc savas jaunības un neaptver, ka ilgojas pēc šiem sānu ceļiem. Galvenā ceļa svarīgums, vitalitāte un varenums ir maldi. Patiess vienmēr izrādās tieši šis sāņus aizvedušais, pēdīgi aizmirstībā grimušais ceļš.”
Ja būtu tā banāli jāpārstāsta sižets, tad tas būtu - režisors ar aktieriem uzņem ainas filmai par sievieti un vīrieti, kam jānes Esteres Vorsdas un Tomāša Vorsda vārdi, tam seko filmas daļa ar Esteri un Tomāšu Ņemcovas kundzes mājā, pēc tam režisors sastop sievieti, kura sakās esam Estere Vorsda, viņai ir dēls un vienkājains vīrs, pēc tam seko dēla studenta stāsts un arī skats uz savu māti, pēc tam dēls ir Zviedrijā, kur viņu saved kopā ar zviedru meiteni Šerstinu, pēc tam viņš jau ir šķīries no Šerstinas un viņiem ir meita Gunilla un noslēgumā Gunilla ir Čehoslovākijā un pašā noslēgumā režisors uzbur ainu savai filmai. Bet, sižetiskā un saturiskā līnija it kā ir skaidras, bet visu laiku līdzi velkas nemiers, ka tā ir tikai virskārta. Ko īsti autore gribēja pateikt? Un kurš tad īsti ir saldējuma pārdevējs? Kāda vispār ir viņa loma? Jo skaidrs, ka šeit šajā stāstā nekas nav tāpat vien.