Sāga. Irsa Sigurdardotira

Varbūt, ka ar šo grāmaru nevajadzētu izdarīties tā kā es to darīju. Piektdienas vakars, prieks par brīvdienām, laiks līdz miegam vēl nedaudz atlicis, jāpaskatās kāda grāmata, ko brīvdienās varētu palasīt. Pieredze jau bija ar šīs autores iepriekšējo grāmatu DNS, kā narkotika nevarēju atrauties. Nu šī grāmata bija ne mazāks blieziens kā iepriekšējā, miegs kaut kur izčākstēja un nemanot pienāca rīts un, ja runājam pa nopietno, taču brīvdienu pirmā diena bija sačakarēta. Staigā pa māju kā zombijs un tikai ātrāk ātrāk tikt pie lasīšanas.  Tā kā atvēliet šai grāmatai noteiktus laika apstākļus (drūms lietaina laiks, sniegputenis utt.), jo ticu, ka tad varēsiet bez sirdsapziņas pārmetumiem lasīt lasīt…. Skolas pagalmā tiek atrakta laika kapsula ar skolēnu pirms desmit gadiem rakstītiem sacerējumiem. Starp tiem viens ir tik savāds, ka skolas vadība nolemj to nodot policijai. Tajā ticis izteikts brīdinājums par vairākām slepkavībām, kas notiks 2016. gadā – desmit gadus tālā nākotnē. Lai gan nešķiet, ka šis pusaudža rakstītais būtu jāuztver patiešām nopietni, Huldars un Freija ķeras pie vēstījuma autora identificēšanas.