Putnu vērotājs. Uve Timms

“Ešenbahs izbaudīja šo prāta iztukšošanas sajūtu. Viņš pamatīgi pārdomāja šos vārdus: prāta iztukšošana. Tas varētu atvest sev līdzi kādu citu vārdu: meklēšana”.

Stāsts par iekāres varu, par dzīves noslēpumainajiem spēles noteikumiem un par atvadīšanās mākslu. Stāsts, kas pārņem savā varā, liekot aizdomāties par jūtām un dzīves vērtībām. Stāstījuma centrā ir Ešenbahs, viņa paša vārdiem - vienkāršotājs, uzklausītājs, aprakstītājs, novērotājs. Viņš zaudējis visu - draudzeni, darbu, dzīvokli, ir bankrotējis un iegrimis parādos. Jau kādu laiku dzīvo pilnīgi viens uz salas Elbas grīvā un pilda ornitologa pienākumus, līdz ierodas Anna  — tieši tā pati Anna, kura pirms sešiem gadiem aizbēga no viņa uz Ņujorku. Satricinājumi, kāpumi, kritumi, saviļņojumi.