Priekšstati. Ingmars Bergmanis

“Kaut kas skaidri jūtams tas tomēr bija, kaut kas tāds, kas vienmēr būs manī, manās <<miesās>>, ja nu par katru cenu jāatrod kāda vieta. Īstenībā es tur gulēju, pārņemta no tā, ko redzu un dzirdu, un dvēselei tas bija būtiski. Drīz tas mainīs manu dzīvi un vairāku citu cilvēku dzīvi. Un nu man jājautā - vai šitā ir tikai <<spēle>>?”

Sirsnīgi varu teikt, ka Ingmars Bergmanis ir viens no maniem mīļākajiem kino režisoriem un rakstniekiem. Tās grāmatās, ko esmu lasījusi, tās viņa filmas, ko esma skatījusi  mani saistīja, ja tā varētu teikt,  tāda estētiska burvība. Jebkurš sadzīvisks stāsts, lai cik tas būtu triviāls, viņa stāstījumā tas kļūst valdzinošs un daudznozīmīgs. Estētika tā ir viņa individuālā pieredze, tā spēja uztvert kā cilvēks jūtās, tās dvēseliskās vibrācijas, kas sevišķi jūtamas, viņa attiecībās ar sievietēm - reālajām un izdomātajām. Trīs stāsti, kur autors ir kā burvis, kas prot izvilkt no cilindra trusīti un dara to tik ticami, ka mums nerodas ne mazāko šaubu par šī pasākuma īstumu. Neuzticīgie -  stāsts par sievieti Marianni, kas autoram stāsta pati par savu un reizē par viņa dzīvi. Dvēseles valoda - stāsts par to, ka nekas zemapziņā neatstāj tik nežēlīgas un dziļas sekas kā šķiršanās. Mīlestība bez mīlētāja -  šajā stāstā ietverta tēma par to, ka ir uzfilmēti materiāla fragmenti, bet nav kinoscenārija.

Letonika.lv: Priekšstats - Kāda priekšmeta vai parādības vispārināts atspoguļojums, uzskatāms tēls, kas iepriekš uztverts un kas apziņā veidojas, saglabājas un aktualizējas bez pašu priekšmetu vai parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem.