Pludmale. Alekss Gārlends

“Es gulēju, vaigu iespiedis miklajās smiltīs, līdz elsas pamazām kļuva par nopūtām un sāpes beidza plosīt muskuļus. Etjēnam matos bija ieķērusies ūdenszāle un izskatijās pēc zaļi iekrāsotas šķipsnas, - Kas tas ir? - viņš jautāja, vārgi mēģinādams to pavilkt. Fransuāza grīļodamās izkāpa no jūras, velkot nopakaļ savu maisu. - Ceru, ka tā pludmale pastāv, - viņa izdvesa, nokrizdama mums līdzās, - Diez vai spēšu aizpeldēt atpakaļ.”

Šo grāmatu nevajadzētu kaut kā īpaši prezentēt. Grāmatas vizualizācija, neapšaubāmi , saistīta ar filmu ar tādu pašu nosaukumu. Galvenie varonis Leonardo di Kaprio, tur nu neko citu nevar iedomāties. Cik tuva ir grāmata filmai? Sižets ir identisks, bet…grāmata tiešāk runā par deviņdesmito gadu jājamzirdziņu — Rietumu Globālo Krīzi un mukšanu-nekur-neaizmukšanu no tās. Pats autors ir pieredzējis un piedzīvojis šo situāciju, daudzus gadus ceļodams pa Tālajiem Austrumiem. Bet tiem, kas nav redzējuši filmu - stāsts par jauniešiem, kuri ar mugursomām plecos apceļo tālas zemes, meklējot, ko nu kurš: eksotiku, piedzīvojumus, dzīves jēgu… vai arī pēdējo neskarto paradīzes stūrīti zemes virsū. Tūristu pilsētā Kaosanā klīst runas, ka vienā no Taizemes salām ir pasakaina, pirmatnīgi tīra pludmale, kurā apmetusies brīvu ceļinieku kopiena.