Piezemēšanās. Džeims Mīks

“Nepārmetu tev, ka atteicies no tās Afganistānas haltūras, vecais,” teica reportieris. “Pats no bailēm gandrīz pieliku bikses.” Viņš pacēla un nolaida glāzi, un no glāzes malas notecēja alus putas. Kellas lēnām pamāja ar galvu, iztukšoja savu dzēramo un devās uzmeklēt ārzemju ziņu nodaļas redaktoru. Kā jau daudzi pirms viņa, Kellas atklāja, ka nav gana drosmīgs, lai pieļautu, ka tiek uzskatīts par gļēvuli, un viņš iesēdās lidmašīnā, lai dotos uz karu.”

Ļoti interesanta grāmata, kur grāmatas autors ir strādājis par žurnālistu kopš 1985. gada, un viņa reportāžas no Irākas un Gvantanamo līča ieguva vairākus Lielbritānijas un starptautiskus apbalvojumus. Arī šis romāns par pieredzi Afganistānā saņēmis Prince Maurice Prize. Adams Kellas — šķīries, bez regulāru ienākumu avota, mīļākās un arī profesionālās rakstniecības pasaules atraidīts, bet nezaudējis cerības uzrakstīt komerciāli veiksmīgu romānu — pieņem darba uzdevumu doties uz Afganistānu, lai rakstītu reportāžas no kara zonas. Viņa ceļi ved no tuksnesīgiem Afganistānas kalniem līdz elegantiem pusdienu galdiem Ziemeļlondonā, no purvājiem Amerikas dienvidos līdz cilvēka prāta tumšākajām karaļvalstīm. Un protams arī mīlestība, Afganistānā sastapta žurnāliste Astrīdu, kas notur viņā cerību par veiksmīgu… piezemēšanos. Autors lēkā starp notikumiem. Spēlējas ar laiku tā, ka nākamais teikums bez brīdinājuma var būt jau par kādu citu notikumu kādā citā laikā un vietā.