Pielūdzējs. Šarlote Linka

“Vīrietis satvēra viņas labo roku, uzmauca pirkstā gredzenu. - Tā!- Viņa seja bija krīta bālumā, balss vibrēja.- Nekad vairs tā nedari, Leona! Nekad vairs tā nedari! Leona vēl joprojām bija apjukusi, viņa dusmas noplaka tik ātri, cik ātri bija uznākušas. Viņš mierīgi saģērbās, nobrauca ar roku pār matiem un pasmaidīja.”

Spriežot pēc grāmatas nosaukuma, šim stāstam bija jābūt par romantisku divu cilvēku satikšanos, ziedu pušķiem, pastaigām saulrietā utt. Bet, jau no pašām pirmajām lappusēm dveš apjausma par ļaunuma esamību. Autore soli pa solim šķetina divus stāstus, attēlojot  savu personāžu dzīves un likteņus, atklājot cilvēku būtības slēptākās dzīles. Mežā tiek atrasta nežēlīgi noslepkavota jauna sieviete. Mirušās sievietes māsa, lai arī ilgus gadus neredzējusi savu māsu Annu, nespēj aprast ar domu, ka māsa mirusi vardarbīgā nāvē. Viņa sāk meklēt cilvēkus, kas Annu pazinuši un lēnām soli pa solim tuvojas atrisinājumam. Savukārt, Leona kļūst par liecinieci traģiskam nelaimes gadījumam – viņas acu priekšā kāda sieviete  izdara pašnāvību, izlecot pa logu. Leona sastop mirušās sievietes izskatīgo un šarmanto brāli Robertu, kurš izrāda  interesi par Leonu. Un kā jau visos Šarlotes Linkas psiholoģiskās spriedzes romānos būs ļoti interesanti un aizraujoši.