Pelēkzils uz rozā. TR Notārs

Zināmā mērā šī grāmata ir daļēji “Belašs jeb Vilcienā lasāma grāmata” turpinājums. Daži personāži ir ieceļojoši šajā grāmatā no iepriekšējās. Stāsts ir par raženu vīru Pēteri, kurš autobusā rubina degunu, jo viņam to patīk darīt. Tanī pašā brīdī „savu bīstamo tērauda kasti” šoferis vada nevērīgi, trāpot bedrē, kura „dziļāka kā Rīgas mēra melu kule.” Tā rezultātā pirksts ietriecas Pētera smadzenēs. Citkārt tas esot diezgan bīstams pasākums, bet Pēterī šī darbība iedarbina domāšanu. Un tā nu šī brīža viņš vairs nav tas, kas reiz bija. Bet, jāatceras, ka „domas nav nekādas izsaucamās meičas. Nē, tās ir kā solīdas dāmas, kas dodas sev vien zināmos neceļos un liekas tikai tajās gultās, kurp ved rožlapiņu taka un šampanieša šņāciens.” Pēterim ir draudzene Ilzīte (bibliotekāre), kura īsti nesaprot, kas noticis ar viņas Pēteri, un kas tā par dīvainu uzvedību… Bet tas ir tikai sākums, jo pa īstam viss iet vaļā brīdī, kad pazūd Ēvaldonkulis. Un tā šajā sāgā tiek iesaistīta visa viņa ģimene, un pat kaimiņi. Laika gaitā uzrodas aizvien jauni un spilgti personāži, kuru raksturi tiek atklāti kā nekur citur. Bezgala jautri, smiekli garantēti, vismaz smaids Jūsu seju rotās noteikti. Aizraujoši būs arī tiem kuriem patiks atšifrēt romānā viltīgi ieslēptās erudītās atsauces uz visdažādākajiem vēstures, zinātnes un kultūras faktiem.