Par puiku. Niks Hornbijs
Jo ne visi bērni ir bērni un pieaugušie ir pieaugušie
Puiciskais trīsdesmitgadnieks Vils, kam nekad nav nācies satraukties par stradāšanu, nejauši sastop nopietno divpadsmitgadnieku Markusu, kas mēģina izdzīvot nežēlīgajā pusaudžu vidē un izglābt savu mammu no pašnāvības tieksmēm. Viņi kļust par savdabīgiem draugiem - ne tēva dēla attiecību modelī, bet drīzāk viens otram parādot reālo pasauli. Vilam ir jāpieaug, savukārt Markusam jāmācās izbaudīt arī daļiņu nenopietnās bērnības pasaules. Un tā nu viņi abi soli pa solim mēģina saprast kas ir kas.
Pasen izdoto grāmatu (eh, ar vāku gan ir nošauts greizi) uzraku grāmatu antikvārā un šausmīgi sagribējās izlasīt. Protams, esmu redzējusi filmu ar Hjū Grantu galvenajā lomā un lasot, Vilu nekādu citu arī nespēju iedomāties. Grāmata ir tiešām laba, negaidīju, ka tā tik ļoti ies pie sirds. Filma ir filma, komēdija ar laimīgām beigām. Bet grāmata rok daudz dziļāk, liekot aizdomāties par to, cik gan bērniem reizēm nākas ātri kļūt pieaugušiem. Un atšķirties no saviem vienaudžiem ir grūtāk nekā kļūt par vienu lielajā barā.
Pasen izdoto grāmatu (eh, ar vāku gan ir nošauts greizi) uzraku grāmatu antikvārā un šausmīgi sagribējās izlasīt. Protams, esmu redzējusi filmu ar Hjū Grantu galvenajā lomā un lasot, Vilu nekādu citu arī nespēju iedomāties. Grāmata ir tiešām laba, negaidīju, ka tā tik ļoti ies pie sirds. Filma ir filma, komēdija ar laimīgām beigām. Bet grāmata rok daudz dziļāk, liekot aizdomāties par to, cik gan bērniem reizēm nākas ātri kļūt pieaugušiem. Un atšķirties no saviem vienaudžiem ir grūtāk nekā kļūt par vienu lielajā barā.