Padijs Klārks HA HA HA. Rodijs Doils
“Man tā arī neradās izdevība aizbēgt no mājām. Es nokavēju. Tētis aizgāja pirmais. Kaut kas bija veidā, kā viņš aizvēra durvis. Viņš tās neaizcirta. Kaut kas. Es zināju: viņš vairs neatgriezīsies. Tētis vienkārši aizvēra durvis, itin kā dotos tepat uz veikaliem, izņemot apstākli, ka tās bija parādes durvis, kuras lietojam tad, kad kāds atnāca.”
Kā ir raudzīties uz pieaugušo pasauli ar bērna acīm? Cik pārliecinoši autors ir attēlojis šo desmitgadīgā bērna pasaules uztveri, norādā arī tas, ka Rodijs Doils par šo darbu ir saņēmis Bukera prēmiju. Viņš apbrīnojami veikli atveido bērnu runasveidu, nerimstošās jautājumu straumes savādo loģiku, piepešās atklāsmes un izbrīnu, kur komiskais savijas ar smeldzīgi skumjo, tēlojot bērna tiešumu, apjukumu un izmisīgo cīņu par vecāku mīlestību. Ļoti, ļoti aizraujoši un interesanti lasīt šo grāmatu.