Norma. Sofi Oksanena

“Viņas brauca ar tālsatiksmes vilcienu Helsinku virzienā, un pēkšņi Normas mati sāka griesties. Sēdvietas bija izvēlētas alerģisko pasažieru vagonā, lieku kairinājumu nebija, un viņa satrūkās. Māte ieteica konjaku, un tieši tajā brīdī vilciens apstājās. Iemeslu pa skaļruņiem nepaziņoja. Tomēr katrs bija sapratis, ka no sliedēm drīz sāks novākt ķermeņa gabalus.”

Nu pilnīgi citāds Oksanenas romāns, jo šis ļoti atšķiras no viņas reālistiskajiem vēsturiskajiem aprakstiem, ko iepazinu lasot “Attīrīšanās”, “Staļina govis”. Neparedzamais sižets, netrūkst paradoksu, un to varētu nosaukt par labā nozīmē dīvainu detektīvu vai trilleri, tāda ģimenes drāma ar kriminālromāniem raksturīgiem notikumiem. Pēc mātes Anitas negaidītās un aizdomīgās nāves Norma paliek pavisam viena. Lai noskaidrotu, kurš vainojams mātes nāvē, Norma uzsāk darbu tajā pašā skaistumkopšanas salonā, kurā iepriekš strādāja Anita. Tomēr ne tikai Normai ir slepeni nodomi. Tādi ir arī viņas darba devējam un salona īpašniekam. Visu padara interesantāku apstāklis, ka Normas mati aug pārdabiski ātri, turklāt reaģē uz apkārtējo vidi un noskaņojuma maiņu. Grāmata mūsdienīga un silti ieteiktu to savdabīgas literatūras cienītājiem.