Mīlestību skumju laikā. Hanifs Kureiši

“Dzīvi mēs varam dzīvot tikai uz priekšu, bet saprast tikai atpakaļejošā virzienā. Dzīvot dzīvi un izprast to - tās ir divas dažādas dimensijas. Pieredze izsit no līdzsvara, pirms pagūstam to apjēgt.”

Desmit stāsti par mīlestību, skumjām, naidu un par visu to, kas iezīmē cilvēku savstarpējās attiecības un to problemātika. Grāmatas anotācijā ir rakstīts - Kureiši tikpat asredzīgi kā vienmēr tver laika garu…. Rezultātā rodas neparasti spilgta proza. Jā, šie stāsti jau ir par to  pašu, par cilvēku šajā pasaulē, kas izstāstīti ļoti individuāli, intuitīvi, sakot, ka nav nejaušību, nav sīkumu un nav arī netaisnību, ja vien ieskatāmies gana dziļi sevī - viss kļūst skaidrs. Visam ir nozīme, visam ir jēga, visam ir atbildes un risinājumi. Lasīju ar lielu aizrautību un pārliecību, ka šie īsie prozas darbi man patīk un atstāj daudz dziļāku iespaidu nekā dažs romāns, jo tie ir minimizēti, koncentrētāki un, kā man liekas, šie stāsti uzrakstīti ar liela talanta devu.