Mēs - Sālsvārnas salas iemītnieki. Astrida Lindgrēne

“Aizejiet kādā vasaras rītā pie Krasta ielas piestātnes Stokholmā un paraugieties, vai tur atrodas mazs, balts šēru kuģītis, vārdā “Sālsvārna I”. Ja tā būtu, tad tas ir pareizais kuģis, un jums atliek tikai kāpt uz klāja.”

Nepārspējamā Astrida Lingrēna, pieaugušam cilvēkam tik talantīgi izdomāt un aprakstīt ar pozitīvismu piesātinātu minipasauli. Vēl viena viņas grāmata, kura ir pilna ar sirsnību un jaukiem notikumiem, kuriem ik pa laikam, kā jau tas dzīvē notiek, trāpās arī pa kādai melnai svītrai. Melkersonu ģimene izdomāja uz vasaru noīrēt mājiņu kādā no Zviedrijas salām. Bērni varēs atpūsties un tēvs rakstīt. Lai arī sākumā Melkera visi četri bērni ir skeptiski par tēva ideju, bet ieraudzījuši salu, savu jauno vasarnīcu un, galvenais, iepazinuši savus jaunos kaimiņus, viņi saprot, ka šo var dēvēt par savu sapņu piepildījumu. Un, vai mums visiem gan pieaugušajiem, gan bērniem negribētos vasarā dzīvot uz salas un tikt pie sanbernāra.