Mazā pasaule. Deivids Lodžs

“Bet nu viņiem veselas trīs dienas nebūs citam no cita kur sprukt: trīs maltītes dienā, trīs pulcēšanās dienā, izbraukums ar autobusu un teātra apmeklējums, nemaz nerunājot par septiņiem referātiem, kas tiks nolasīti un kam sekos jautājumi un diskusijas. Vēl ilgi pirms tam, kad tas viss būs beidzies, viņi cits citam būs apnikuši, izsmēluši sarunu tematus, izmēģinājuši visas iespējamās galdabiedru kombinācijas un krituši par upuri pazīstamajam konferenču sindromam - nelabi dvakojoša mute, balta mēle un pastāvīgās galvassāpes, ko izraisījusi smēķešanas, dzeršanas un runāšanas intensitāte, kas pieckārt pārsniedz ierasto.”

Šajā jautrajā un humora pilnājā stāstā ir mazliet apsmieta akadēmiskā vide, kurā zinātnieki to vien dara kā braukā apkārt pa konferencēm, kurās izklaidējas un pin intrigas. Kā viena konference cauri, jādodas uz nākošo, kur priekšā atkal tās pašas sejas un atkal visi vāvuļo apmēram to pašu. Neskaitāmas smieklīgas epizodes savijušās īstā situāciju virpulī, kas pārvietojas ap zemeslodi uz to pasaules malu, kur paredzeta kārtējā konference, kārtējās vārdu divkaujas, kārtējie intrigu un kaislību uzbangojumi. Starp romāna varoņiem ir gan spoži zinātnes spīdekļi, kas patiesībā izrotājušies svešām spalvām, gan ekstravaganti pētnieki miljonāri, gan romantiski ideālisti, kas traucas apkārt pasaulei, cenšoties notvert savu sapni.