Liekulības tirgus. Viljams M.Tekerijs

Dziļas skumjas pārņem teātra režisoru, kad viņš tā sēž uz skatuves pie priekškara un noraugās visapkārt mutuļojošā gada tirgus kņadā. Šeit ēd un dzer uz nebēdu, mīl un pieviļ, gan smejas, gan raud, gan smēķē, blēdās, kaujas, gan dej un čīgā vijoli; šeit drūzmējas kaušļi, uz sievietem met acis dīgdieņi, pa kabatām ložņā sīki zaglēni, policisti piesardzīgi vēro publiku, šarlatāni ( pavisam īpašas sugas, piķis tos parāvis!) bļaustīdamies aicina ļaudis savās būdās, lauķi bola acis uz nabaga nosmiņķētajiem vecajiem akrobātiem, dejotājiem, kas margo vienos vizuļos, bet garnadži, no muguras pielavījušies, tikām veikli iztīra tūļām kabatas. Jā, tāds ir šis Liekulības Tirgus.