Klaida magones Vētrainās jaunības atmiņas. Staņislava Hobjana-Šerona

“Saule paceļas arvien augstāk. Kļūst karsti, bet mēs tikai braucam. Kurp? Uz kurieni? Cik ilgi? Konvojs mums nesniedz nekādu informāciju. Viņi izturas pret mums kā pret visļaunākajiem noziedzniekiem.”

Kā ir tad, kad sapņi, cerības, tiesības uz dzīvību tiek sagrautas vienā mirklī? Kā var izdzīvot, nesalūzt, nenosmakt naidā? Kur ir meklējams tas spēks, kas liek saglabāt cēlsirdību, labestību, cilvēcību, ticību. Šī grāmata ir par likteni, ko piedzīvo meitene, kas augusi dievbijīgā poļu ģimenē un kas respektē ieaudzinātos morāles un ētikas principus, izvirzot sev lielus mērķus un neatlaidīgi tiecoties īstenot savus sapņus. Par meiteni, kas tika varmācīgi izrauta no jaunības un medicīnas studijām Viļņā un kopā ar brāli bija izsūtīta uz smilšainajām Kazahstānas stepēm un tuksnešiem 1952. gada aprīlī. Sapni kļūt par ārsti viņa loloja jau kopš bērnības, un neticami grūtos apstākļos to arī īsteno, saņemot ārsta diplomu.