Kāpēc Nīče raudāja? Ērvins D. Jaloms

“Dīvainas domas - cerebrālas dzemdības sāpes, paša nāves izvēlēšanās, drosme atļauties melnos periodus. Viņā nav neprātīgs, Jozef. Es tikai gribētu zināt - vai tas ir traks saprāts vai vieds neprāts.”

Šī ir viena no interesantākajām  grāmatām ko esmu lasījusi. Kā pats autors norādīja kādā intervijā, kurā stāsta par darba "Kāpēc Nīče raudāja?" tapšanu, citējot Andrē Žida frāzi:” "Vēsture ir fikcija par notikušo. Turpretī fikcija ir vēsture, kas varēja notikt". Fikcija ir vēsture, kas varēja notikt. Lieliski! Tieši tādu darbu es vēlējos radīt. Mans romāns "Kāpēc Nīče raudāja?" patiesi būtu varējis notikt. Ņemot vērā psihoterapijas visai neticamo vēsturi, visi šai grāmatā aprakstītie notikumi patiesi būtu varējuši īstenoties dzīvē, ja vien vēstures ass būtu tikai drusciņ pagriezusies.” Tātad par ko ir šī grāmata ? Kā būtu, ja izcilais filosofs Fridrihs Nīče kļūtu par ārsta Jozefa Breiera un viņa domubiedra Zigmunda Freida pacientu. Viss sākās ar zīmīti, kurā J.Breiers tiek lūgts par satikšanos. To sūtījusi sieviete, kas sevi rakstoro, kā F. Nīčes tuvu draudzeni un viņas lūgums ir izārstēt F. Nīči no “izmisuma”. J. Breiers piekrīt izaicinājumam un F. Nīče pēc draugu lūguma ierodas uz konsultāciju. J. Breieru un F. Nīči saista intelektuālas sarunas, bet ārstēšanās ciklam F. Nīče nepiekrīt, lai gan viņu nomoka lielas galvassāpes (migrēna), kura izraisa vemšanu, vājumu un citas kaites, kurām visdrīzāk ir psiholoģisks iemesls. Tostarp doktors J. Breiers mokās pats ar savu izmisumu un zudušo dzīves jēgu. Jā un vēl, pats grāmatas autors ir ievērojams amerikāņu psihoterapeits, kurš guvis profesionālu atzinību gan kā ārsts, gan arī kā teorētiķis.