Grupas portrets ar dāmu. Heinrihs Bells

“Kas ir jaunā sieviete, kura, karam plosoties, ir “elegenta blondīne”, braukā apkārt elegentā mašīnā un dod kukuļus pļāpīgiem dārzniekiem (kas tumšajā klosterdārzā droši vien kļuva uzmācīgi), lai acīmredzami bada nāvei nolemtai mūķenei piegādā kafiju, sviestmaizes un cigaretes, un neizrāda nekādas bailes, kad mūķene, stingri uz durvīm raudzīdamies, sludina: “Tas Kungs ir tuvu, tas kungs ir tuvu,” - bet, redzēdama krucifiksu, apgalvo: “Tas nav viņš”? Viņa dejo, kamēr citi krīt varoņa nāvē, iet uz kino, kaut pilsētu bombardē, ļauj, lai kāds, maigi izsakoties, ne pārāk impozants puisis viņu paved un aprec…”

Bezgala interesanta, bezgala aizraujoša grāmata. Ja tā drīkst izteikties, tad šī grāmata ir domāta tādam nobriedušam lasītājiem, tam, kas daudz lasa, tam, kas autoru darbos spēj meklēt, saskatīt, analizēt to atšķirīgo, interesanto un nebijušo. Sižets, valodas spilgtums, domas oriģinalitāte, satīra, oriģinālais stāstījuma veids, patiess laikmeta atspoguļojums šo darbu novērtē ar Nobela prēmiju literatūrā. Īsumā -  "Grupas portrets ar dāmu", ir daļēji anekdotisks stāsts par Lēniju, viņas dzīvi, ko stāsta dažādi viņai gan tāli vai tuvi cilvēki, ar kuriem viņu ir savedis konkrēts dzīves posms.