Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība. Mērija Anna Šafere & Annija Barozo

Tieši tik garš un sākotnēji nesaprotams šķiet grāmatas nosakums. Lai kā tu sākumā censtos to iegaumēt, tas aizmirstas jau nākamajā mirklī un turpina spēlēt paslēpes tavā prātā. Rakstniecei Mērijai Annai Šaferei (grāmatu pabeigt palīdzēja viņas radiniece un rakstniece Annija Borouza) izdevies radīt stāstu, kas aizrauj jebkura vecuma lasītāju, turklāt tā, ka tas notur savā varā līdz pat pēdējai lapaspusei. Rēķinies ar pazušanu laikā un negulētu nakti – nolikt šo grāmatu malā ir teju neiespējami! Vislabāk dari tā – sagaidi lietainu dienu, ieritinies savā mīļajā lasamkrēslā, sagatavo gardu tēju un ķeries klāt grāmatai. Nesamulsti, ja pirmajās lapaspusēs grūti uztvert pašu stāstījumu un saprast kurš ir kurš. Jo rakstniece visu stāstu mums atklāj caur vēstulēm, ko viens otram sūta savstarpēji saistīti un nesaistīti cilvēki. Soli pa solim un viņu likteņi savijas aizvien ciešāk, atklājot mums aizraujošus, neparastus, traģiskus un smieklīgus notikumus, kas risinājušies uz Otrā pasaules kara fona nelielajā Gērnsijas salā. Pateicoties šai grāmatai, es nokļuvu Gērnsijā un līdz ar galveno varoni Džuljetu iepazinos ar nosvērto Dosiju, rūpīgo Amēliju, apburošo raganiņu Izolu, sirsnīgo Ebenu un daudziem citiem, kurus vieno kopīga kaislība uz grāmatām un kas apvienojušies grāmatmīļu klubā ar brīnišķīgo nosaukumu Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība. Uzzinu aizkustinošo stāstu par biedrības rašanos, iepazīstu daudzu iemīļoto Elizabeti, kuras atrašanās vieta pēc nacistu piespriestā soda nav zināma. Iemīļoju Elizabetes mazo meitiņu Kitu, par kuru rūpējas Tupeņmizu pīrāga biedrības locekļi. Uz vairākām stundām nokļuvu 1946. gadā, kad pasaule optimistiski cenšas atgūties pēc postošā kara. Brīžiem smejos, brīžiem bēdājos, jo palikt vienaildzīgai ir neiespējami. Šī grāmata ir jāzlasa. Ja zudusi ticība labajam, ja drošā ikdienā sķiet garlaicīga, ja dusmojies uz kādu vai garastāvokli bojā vienkārši sīkumi. Izlasi un tu sapratīsi, ka tas viss ir nieks. Jo viens gabaliņš šī lieliskā literatūras pīrāga ielīksmos sirdī tāpat kā mammas glāsts. Izlasi, un atkal gribēsies moži smaidīt par šo bezgala skaisto pasauli!