Esiet sveicinātas skumjas. Fransuāza Sagāna

Skumjas - šajā skaistajā un nopietnajā vārdā es vilcinos nosaukt svešādo sajūtu, kas pārņem mani tik klusi un neatlaidīgi. Tās ir tik sarežģītas, tik egoistiskas jūtas, ka man gandrīz kauns par tām, jo skumjas man vienmēr šķitušas godājamas. Es vēl nepazīstu skumjas, nē, bet apnicību, nožēlu, retāk sirdsapziņas pārmetumus - tos gan. Šodien pār mani nolaižas kaut kas satraucošs un maigs kā zīds un atšķir no pārējiem. Tajā vasarā man bija septiņpadsmit gadu un es jutos ļoti laimīga. “Pārējie” bija mans tēvs un Elza - viņa mīļākā.

Stāsta par septiņpadsmit gadus veco Sesilu, kura savas dienas aizvada, laiskojoties jūras krastā un baudot kokteiļus, ar savu dekadentisko tēvu un viņa mīļoto sievieti. Viss mainās dienā, kad viesos ierodas Sesilas mirušās mātes sena draudzene Anna, kura apņēmusies vest ģimeni pie prāta, lai padarītu krustmeitu par krietnu un tikumīgu cilvēku. Diemžēl jaunajai sievietei ir citi plāni.