Es aizeju. Žans Ešnozs

Kam jānotiek, lai vienā jaukā rītā tu pamosties un atver acis ne tikai tāpēc, ka tas ir neapzināts reflekss smadzeņu darbībā, bet lai, tiešām, ieraudzītu sevi un savas dzīves ritējumu līdz šim mirklim. Tie  paši aizkari, tās pašas tapetes un sākās tie paši rīta un dienas nemainīgie rituāli. Ikdienas rutīna un kā izrauties no tās? Un kad tev paliek piecdesmit gadi, laikam, jau sāc vērtēt savu eksistenci šajā saulē un meklē ceļus kā nepazaudēt bijušo un meklēt kaut ko jaunu, kas spēj aizraut. Parīzes mākslas darbu galerijas īpašnieks Ferērs nolemj sākt dzīvi no jauna. Ar vārdiem „Es aizeju” atvadījies no sievas un no ierastās ikdienas, Ferērs dodas ekspedīcijā uz Ziemeļiem, lai atrastu inuītu mākslas dārgumus, kas jāmeklē ledājos iesaluša kuģa vrakā. Žans Ešnozs 1999. gadā saņēma Gonkūru prēmiju par romānu „Es aizeju”.