Dona Žuana pazaudētā dienasgrāmata. Duglass Kārltons Abramss
“Viegli aizskāru sievietes lūpas ar savējām un tad pakutināju viņas mutes kaktiņus ar pašu mēles galiņu. Es zināju, ka nevajag nosmacēt sievieti ar skūpstiem, lai viņai nevajadzētu vairīties no mana uzbrukuma. Manas lūpas notrīcēja un pikēja kā kanārijputniņš, kas dzer viņas mutes mitro nektāru, tāpēc Elvīra atvēra savas ziedlapiņas un ļāvās iekārei. Mūsu lūpas saplūda, un viņas slāpes bija labi sajūtamas un elpa sekla. Ar savām mēlēm un lūpām mēs dzērām viens no otra vissaldāko nektāru.”
Ak šis Don Žuans!!! Ak šis pavedināšanas mākslas pazinējs!!! Tad nu baudīsim šo patieso kaislību mākslu un bīstamos mīlestības piedzīvojumus.