Desmit rīvītes. Arto Pāsilinna
“Tarjasprāt, somu vīrieši gan esot tādi pamatīgi nelgas, pašapmierinātas tūļas, velkas kā mūļi, ģērbjas platstarainās biksēs un ož pēc veca šņabja vai alus, nemitīgi kasās, perd publiskās vietās, zviedz par stulbībām un neprotas turēt sievietes tanī lielajā cienā, ko ziemeļvalstu sievietes ir pelnījušas.”
Te nu viņas ir šīs rīvītes: vecas un jaunas, amplitūdā no 30 līdz 70 gadiem un visas joprojām Rauno gribošas. Šampanietis, kāda ikru vai pastētes bundžiņa, ziedu klēpis un dāsna attieksme – Rauno meitenes nav nekādas klīrīgās madāmas, bet daža pat viņa sakarā lolo vēl kādas cerības. Nekādas izjustas erotiskas ainas te gan attēlotas netiek, bet autors liek nepārprotami nojaust, ka Rauno gadījumā – 9 sievietes diennakts laikā! – vecums nav šķērslis erotiskiem varoņdarbiem. Viens bezgalīgiu jautrs gabaliņš par veca jākļa Rauno Remekorpi savas sešdesmitās dzimšanas dienas svinībām un, protams, kā jau tādās reizēs pienākas, nedaudz nākas palūkoties arī paša pagātnē.
Grāmata kā jauna.