Ceļojums uz Šambalu. Jurga Ivanauskaite

Šis nav klasiskais ceļojumu apraksts. Šajā grāmata mēs dodamies līdzi autores sevis izzināšanas un saprašanas ceļa meklējumos. Autore it kā skaidri un gaiši pavēsta: es nekā nezinu, es nekā nesaprotu, bet kāda iekšēja balss teic, ka tas viss ir priekš manis. Ceļojumā uz Himalajiem iepazīsim tibetiešu un un indiešu sadzīvi, tradīcijas, filozofiju un reliģiju. Turklāt viņa nebūt neklaiņo tikai pa sakrālajām sfērām – lāgiem tiek aprakstītas arī pavisam piezemētas būšanas bez jebkādām rožainām brillēm – teiksim, mūku ēdienkarte, apģērba simbolika vai trīspadsmitgadīgais mūciņš, kurš no ekstravagantās rietumnieces, kas viņu cienā ar cepumiem, kautrīgi mēģina izdiedelēt one fuck. Noslēpumainie Austrumi uzlūkoti ar racionālu prātu, bez ilūzijām, bez aizspriedumiem, bez tipiski rietumnieciskās muļķīgās jūsmības. Ivanauskaite raksta: “..pašās dvēseles dzīlēs mēs esam saglabājuši atmiņas par citādu — sakrālu esamību, pirmsākotnējo, vienoto un viengabalaino pasauli. Mēs nojaušam, ka viņpus tapšanas, darbošanās, laicīguma, ciešanām un nāves pastāv Cits izplatījums. Visos mūsos esot Budas iedaba, Dievišķā sākotne, graudiņš no Absolūta — tas viss mums nepārtraukti stāsta par šo Citu izplatījumu. Tas viss atgādina, ka šaipus — ikdienišķajā pasaulē — kaut kas nav kārtībā. [..] Bet kā lai šajā sākotnējā paradīzē, šajā Mirdzošajā Šambalā tiek atpakaļ?”