Būda. Viljams P.Jangs

“Esamība vienmēr iziet ārpus izskata ietvariem, jo izskats ir tikai šķitums. Līdzko tu sāc iepazīt esamību aiz ļoti skaistas vai ļoti neglītas sejas – atkarībā no taviem personīgajiem kritērijiem -, virspusējais šķitums izbālē un apdziest, līdz tam vairs nav nozīmes.”

Par ko ir šis stāsts un kas tā tāda patiesībā ir būda? Tātad, būda ir vieta, tēls, kas sasien vienotā veselumā stāsta reālistisko un mistisko daļu , tā ir tā vieta kur Maksim ir baiļu un šausmu kvintesence un, tomēr, tieši turp jādodas, ja vēlas no tām atbrīvoties.  Tas ir stāsts par jebkuru no mums vistumšākajās iespējamās ilustrācijās, vai tas būtu mīļa cilvēka zaudējumā, vai kā citādi, kur meklējam palīdzību pārvarēt šo situāciju un kur tiek uzstādīts mūžsenais jautājums „Kāpēc labais Dievs pieļauj pasaulē sāpes?” Kāds ir šis Dievs, pie kura mēs meklējam gan apskaidrību, gan mierinājumu? Kur viņš ir? Vai mūsos pašos, mūsu dvēseles atklāsmē un daudzu sāpīgu un neskaidru jautājumu celšana gaismā, pretstatot iemācīto un paša piedzīvotā, kas nereti šokē, uzskatāmi parādot, cik nepilnīgi ir mūsu priekšstati un cik bezgala citādi varbūt viss ir.