Apmaldījies tulkojumā. Nikola Mounsa

“Dzjans bija izpratis seksu tā, ka viņa pati visu savu mūžu bija izpratusi mūziku un vēlāk arī valodu. Viņš to izjuta: tūkstošs veidus, kā pieskārties, elpot, izsmaržot, fizisku netiešu mājienu ritmisko pārmīšanu. Tēmu un variācijas. Dažkārt viņa atskārta - neskaidri, it kā no tāluma -, ka iet no viena pie cita, meklēdama tādu vīrieti kā viņš. Vīrieti ar tādu maigumu, saprātu, taču vīrieti, kurā atšķīrībā  no Dzjaņa būtu ar mieru pieņemt un iemīlēt viņas patieso būtību. Kaut gan - kas bija viņas patiesā būtība?”

Grāmata, ko grūti ir izlaist no rokām, nepabeidzot to lasīt. Aizraujoši, un vēl aizraujošāku to dara tas, ka romāns ir balstīts uz patiesiem notikumiem - tā dēvētā Pekinas cilvēka jeb viena homo erectus sugas pārstāvja kaulu meklējumiem. Šī cilvēka priekšteča paliekas tika atrastas Pekinas pievārtē XX gs. 20.gados. Kad amerikāņi, kuriem tās vajadzēja nogādāt drošībā, sākoties Otrajam pasaules karam, krita japāņu gūstā, kauli pazuda bez vēsts un nav vēl atrasti līdz šim brīdim. Kāds amerikānis Edams Spensers Ķīnas plašumos cer atrast cilvēces zudušo posmu – Pekinas cilvēku. Pētījumam viņš nolīdzis tulkotāju, savādi valdzinošu jaunu sievieti, Elisu Menegenu, kas jau sen atstājusi savas mājas Amerikā, lai pilnībā dzīvotu teju vai īstas ķīnietes dzīvi. Katrs no viņiem ir savu sapņu piepildījumu meklējumos. Un vēl, šo grāmatu varētu raksturot kā meditāciju par nopietniem tematiem - reliģiju un attiecībām, politiku un rasismu.