Alabamas dziesma. Žils Leruā
„Manu vecmāmiņu Seiru medībās, kas notika pēc angļu modes – ar dzinējsuņiem, briedis uzdūra uz ragiem kā uz iesma. (..) Kad biju maza, redzēju nomoda sapni, kurā slepkavīgais briedis turpināja klaiņot apkaimē, turklāt katram tā ragam bija pieķēries vecāsmātes auskars. Tas man piedāvāja šos dimantus, ja labi uzvedīšos, solīdams aiznest mani prom uz muguras – tālu no mūsu bēdīgajiem dienvidiem un šī ļaunu vēstošā apvidus.”
Šis nu bija tas, kas tika izlasīts vienā elpas vilcienā. Lai vai kas tur notiek ārpusē tas nekādā veidā nespēja atraut no grāmatas lasīšanas Visi zina šo skumjo stāstu par dižo amerikāņu rakstnieku Fransisu Skotu Fidžeraldu un viņa sievu Zeldu. Viņu mīlas stāstu F.S.Fidžeralds lika par pamatu savai grāmatai “Ir maiga nakts”. Tad lūk, šī grāmata ir par Zeldu. Sasaistot biogrāfiskus un izdomātus faktus, Žils Leruā aicina lasītāju izdzīvot Zeldas liktenis. Zelda, Dienvidu skaistule – pa pusei eņģelis, pa pusei dēmons, – kuras poētiskie vai vulgārie vārdi, tāpat kā viņas skaistums, nekaunība un provokācijas, neatstāj vienaldzīgu. Slava, mīlestība un ilūzijas, apskaidrība un ārprāts – Zelda cīnās, lai izdzīvotu…