Akvārijs. Tomijs Baiers

“Akvārijs bija gara stikla kaste. Tā puse, kas bija pavērsta pret mani, sastāvēja gandrīz vienīgi no logiem, kas sniedzās no grīdas līdz griestiem un no vienas sienas līdz otrai. Trīs skaistas telpas - guļamistaba, dzīvojama istaba un virtuve - bija pavērstas pret mani, un visām trijām bija platas bīdāmās durvis uz priekšnamu………. Akvārijs bija skaista maza savrūpmāja augstu virs pilsētas. Es ar nepacietību gaidiju, kas tajā ievāksies.”

Stāsts par pašpietiekamību un vientulību — neizbēgamiem mūsu sabiedrotajiem, bet izstāstīts ar krietnu devu pašironijas. Erotisks kriminālromāns vai psiholoģisks trilleris, kā tiek norādīts grāmatas anotācijā? Šādi izstāstīts stāsts piesaista uzmanību, viegli lasāms, ir zināmi negaidīti pavērsieni, liekas, ka nu jau viss stāsts ir iegājis zināma gultnē, bet te atkal pazemes akmens un viss sagriežās negaidītā virpulī. Stikla kastē dzīvo jauna sieviete – Džūna. Viņas pazīmes: jauna, skaista – un paralizēta. Džūnu vēro Berijs, skaņu operators, kas pēc smaga nelaimes gadījuma ir apmeties uz dzīvi mājā ielas pretējā pusē. Viņš pievērš Džūnai uzmanību tik ilgi, līdz viņa sāk reaģēt uz Berija skatieniem.