1984. Džoržs Orvels
“Visos laikos, par kuriem saglabājušies rakstiski pierādījumi un, domājams, kopš neolita beigām, pasaulē bijuši trejādu kārtu cilvēki - augstie, vidējie un zemie. Augsto mērķis ir palikt tur, kur tie ir. Vidējo mērķis ir apmainīties vietām ar augstajiem. Zemo mērķis, ja vien viņiem tāds ir - jo zemo raksturīgā, pastāvīgā iezīme ir tā, ka viņi ir grūta darba notrulināti un tikai retos mirkļos atskārš kaut ko ārpus savas ikdienišķās dzīves, - atcelt visas atšķirības un radīt sabiedrību, kur visi cilvēki būtu vienlīdzīgi.”
Kāda tad ir realitāte Orvela iztēlotajā 1984.gadā? Lielais brālis, kurš ielaužas katra pilsoņa dzīvē caur visuresošiem teleekrāniem, vienlaicīgi appludinādams ar uzbāzīgu propagandu un vērodams katru soli. Domu policija, kas izseko un soda par partijas nostādnēm neatbilstošu domāšanu. Miera ministrija, kura darbina kara mašīnu. Patiesības ministrija, kura ražo melus un falsificē vēsturi. Mīlestības ministrija, kuras pārziņā ir smadzeņu skalošana un moku kambari, kam jāiznīcina cilvēkā viss cilvēcīgais. Vai varam vilkt paralēles ar mūsdienu realitāti?