Steve Jobs. Walter Isaacson
Tikai tie, kas ir pietiekami neprātīgi, lai domātu, ka spēj izmainīt pasauli, ir tie, kas patiešām to izdara
Ir cilveki, kas runā par pasaules mainīšanu un ir cilveki, kas to patiešām izdara. Ir cilvēki, kas ierosina revolūcijas un ir tādi, kas patiešām tās realizē. Ir tādi, kas domā, ka robežas attīstībai veido rakstāmgalds, ir tādi, kas uzkāpj uz tā un pierādā, ka tā nav. Ir čīkstētāji, garlaikotie, neapmiernātie. Un ir spītīgie, mērķtiecīgie un iedvesmotie. Tie, mazliet trakie.
Par kuriem runā, kurus dievina un ienīst. Par kuriem smejas, kurus ciena un kuri ir kā bērni – bez strikti novilktām robežām. Kurus nevar ielkt rāmjos, piesaistīt, apklusināt. Tie, kas patiešām izmaina pasauli.
Stīvs Džobss. Dīvainis, kurš visu mūžu atteicās domāt tradicionāli. Kurš nekad neapstājas pie labi, bet pie perfekti. Cilvēks, kurš pat būdams pieaudzis, neatsacījās būt brīvs (un spītīgs) kā bērns. Un kurš nekad nebaidījās sapņot.
Šis mazliet neprātīgais, kas gluži kā tehnoloģiju dievs, attīstija lietas, par kuru nepieciešamību daudzi pirms tam līdz galam pat nenojauta. Viņš nebija izgudrotājs. Taču viņš bija tas, kurš domāja, ka mēs varam emocionāli pieķerties lietām. Ka šīs lietas nav tikai tehniski verķi ar praktisku nozīmi, bet gan mūsu es sastāvdaļa. Tāpat kā apģerbs, laulības gredzens vai smaids. Ziņa, kam mēs piešķiram nozīmi un signalizējam ar tās palīdzību citiem. Sakot no iPod baltajām austiņām līdz pat iPhone lakoniskajai formai.
Rakstniekam Valteram Aizaksonam šis noteikti nebija viegls uzdevums. Uzrakstīt biogrāfiju par ģeniālu, taču tik sarežģīta rakstura cilvēku kā Stīvs Džobss. Lasot 598 lapaspuses biezo grāmatu, liekas teju brīnums, ka Džobss rakstniekam deva pilnīgu brīvību un pilnīgi netipiski sev, neiejaucās un nekontrolēja tās tapšanas procesu. Ak jā, tas, protams neattiecas uz vāka dizainu, jo ieraugot sākotnējo ieceri, Džobss uzreiz pateica, ka viņam tas nepatīk. Un radīja esošo.
Pat rūdītakajiem Apple produktu skeptiķiem šī grāmata ir jāizlasa. Jā, tā ir par Apple – uzņemumu, ko Džobss ar savu draugu Vozu radīja vecāku garāža un kas šobrīd ir vērtīgākā kompānija pasaulē. Tā ir par to, kā viņš līdz perfekcijai realizēja savu pirmo brīnumbērnu – Macintosh datoru. Par to, kā viņš bija spiests atkāpties no kompānijas vadības. Par viņa personīgajiem dēmoniem – tieksmi kontrolēt, skarbi atstādināt B kategorijas spēlētājus un izveidot savu realitāti, kurā nav vietas ierobežojumiem. Viņu ienīda daudz vairāk cilvēku, nekā dievināja. Viņš dzīvoja savam sapnim, ne tuvajiem cilvēkiem. Viņš pieļāva kļūdas, meloja, sagrozīja patiesību pēc sava prāta un smagi maksāja par to.
Taču svarīgākais – grāmata ir par cilvēku, kas ir izmainījis pasauli. Kurš spējis atrast iedvesmojāšākos vārdus, kas gluži kā veseris apdullina visracionālākos prātus (Pepsi mārketinga vadītājam Džonam Skallijam: “Tu vēlies visu mūžu tirgot cukurūdeni vai mainīt pasauli?”). Kurš spējis kā fēnikss atdzimt no pelniem, līdz neprātīgai robežai apgalvot, ka pat vissmalkākajai detaļai ir jābūt pilnveidotai līdz perfekcijai, radīt kulta lietas, kas sākot no prezentācijas līdz pat nonākšanai pircēja kabatā, spējušas radīt neiedomājamu interesi visā pasaulē. Kurš uzskatīja, ka izslēgšanas poga ir tas pats, kas netīcība pēcnāves dzīvei.
Par kuru visi zināja tik daudz, un, patiesībā, nezināja neko.
“Ja šī būtu mana pēdējā diena, vai es gribētu darīt to, ko daru?”. Viņam uz šo jautājumu atbilde bija pilnīgi skaidra.