Kleptons. Ēriks Kleptons
Cilvēku var izglābt īstajā laikā pasacīts vārds.
Vai reliģija. Grāmata. Smiekli. Ārsti. Un var izglābt viens vienīgs mūzikas instruments – ģitāra. Ja nebūtu ģitāras, mēs, iespējams, nekad vairs uz skatuves neredzētu uzstājamies vienu no dižākajiem mūsdienu mūziķiem – Ēriku Kleptonu. Saprast Kleptona mūziku, nozīmē saprast viņu. Viņa paša sarakstītā autobiogrāfija ir nekautrīgs izcilā ģitārista spoguļattēls. Ja nebūtu šī maģiskā instrumenta, caur kuru viņš ļāva izlausties visām šaubām, nepārliecinātībai, kautrīgumam, Kleptons jau sen muzicētu uz mākoņa maliņas. Sekojot klasiskajai traģisma formulai – aizvien lielāki panākumi, dalība slavenās grupās (The Yardbirds un Cream), pirmā lielā nauda, alkohols, sievietes, narkotikas, Kleptons pamazām sāka iznīcināt sevi. Izcīnot mūžīgo cīņu sevī – radīt patiešām izcilu mūziku, kuru līdz galam, viņaprāt, sapratīs tikai saujiņa melomānu vai padoties naudas un slavas straumei, grimt aizvien dziļāk pretrunās ar savu muzikālo sūtību. Viņš izvēlējas otro un savu sirdsapziņu centās nomierināt ar neiedomājamu narkotiku kokteili vairāku gadu garumā, bet pēc piespiedu ārstēšanās iegrimt nākamājā – alkohola atkarībā.Viņš bija kļuvis par muzikālu skeletu bēz dvēseles. Taču īstu talantu (ko nevar ar iegūt, ar to piedzimst) nav iespējams pazaudēt, tāpēc pat būdams tuvu nogrimšanai purvā, viņš radīja izcilus skaņdarbus. Viens no tiem – savai slepenajai mīlestībai, sauktai par Nelli (Džordža Harisona sievai Patijai) veltītais Layla. Lai gan mīlestību pret Nelli viņš tā arī nenosargāja – jau kopā esot, viņš piekrāpa savu mīļoto ar kādu itālieti. Ziņa, ka itāliete gaida bērnu no Kleptona, pielika punktu jau sen irstošajām attiecībām. Taču bērna piedzimšana aizskāra kādu būtisku stīgu Kleptona dvēselē un redzot sava puisēna nesavtīgo mīlestību, Kleptons dažbrīd atrada spēku izkāpt no sava atkarību purva. Kad Konora traģiskā nāve četru gadu vecumā mūziķi nostādija izvēles priekšā – sabrukt pašam vai saņemties dēla piemiņas vārdā, Kleptons izšķirās par pēdējo. Viņš pārstāja dzert, bet sirds sāpēs veldzēja paņemot rokās savu ģitāru. Un radot Tears in Heaven. Sava veida dzīvības kods – muzicēšana.